9.jūnijā Rīgā uz vienu dienu bija ieradies Genādijs Mohņenko – audžutēvs 33 bērniem, Ukrainas lielākā rehabilitācijas centra dibinātājs bez pajumtes palikušajiem bērniem un pusaudžiem, starptautiskās labdarības velotūres “Pasaule bez bāreņiem” organizators un dalībnieks, mācītājs un reliģiskais līderis, lielākās narkotiku apkarošanas kampaņas "Obrydlo” organizētājs .
Tā kā Genādijs ir draugs un domubiedrs “Aliansei “Latvija bez bāreņiem”, organizācijas vadītājai Irinai Čžou un mentoriem bija iespēja tikties ar Genādiju personīgi un uzdot jautājumus.
Genādijs dalījās ar savu pieredzi un stāstu par uz ielas dzīvojošo bērnu adopciju, stāstīja kā radās ideja par vispasaules velobraucienu un par brauciena norisi – viņš brauca pa pasauli kopā ar saviem audžubērniem, lai cilvēkiem un pasaulei stāstītu par ideju “Pasaule bez bāreņiem”. Kā piemērs - pēc šī velobrauciena sākās Karīnas stāsts, kura Latvijā vispirms kļuva par mentori vienam no bērnu nama bērniem, bet tagad jau šo bērnu ir pieņēmusi savās mājās.
Genādijs daudzus iedvesmo kļūt par audžuvecākiem. Genādijs stāstīja par daudzajiem pārbaudījumiem, kurus pieredzēja viņa audžubērni velobrauciena laikā tikai viena mērķa dēļ – lai arī citās valstīs cilvēki bāreņus pieņemtu savās ģimenēs. Viņi izmirka lietusgāzēs, cīnījās ar milzīgu karstumu un visu laiku mācījās tikt galā ar lielu nogurumu. Pirms trīs gadiem tieši “Alianse “Latvija bez bāreņiem” bija tā, kura uzņēma pie sevis Genādiju un viņa bērnus velotūres laikā un administrēja pasākuma norisi Latvijā.
Šajā apmeklējuma reizē Genādijs pateicās organizācijas biedriem par bērniem, kuri jau ir pieņemti ģimenēs – arī šie bērni bija tikšanās dalībnieki. Genādijs ar viņiem spēlēja spēles, jokoja un izturējās kā tēvs. Viņš iedvesmoja mūsu komandu doties tālāk un nepadoties, jo šī darba rezultāti nebūs redzami uzreiz, bet pēc gadiem desmit vai vairāk.
Viņš stāstīja, ka pat bērni, kuri izauga, aizgāja un par kuriem likās, ka situācija ir diezgan bezcerīga, pēc gadiem satikās ar Genādiju un pateicās par laiku, ko viņš ir veltījis. Līdz ar to nekas nav veltīgi, katra bērna dzīve ir vērtība. Par piemiņu pēc tikšanās Genādijs uzdāvināja “Aliansei “Latvija bez bāreņiem” savu grāmatu “Nepedagoģiskā poēma”.
