Es atbalstīšu
LVRU
LVRU
Es atbalstīšu

Mentorings

Par Mentoringu

Pasaulē ir 150 miljoni bāreņu. Izejot no bērnu nama patstāvīgā dzīvē, katrs otrais jaunietis izdara noziegumu, katrs trešais paliek bezdarbnieks, katrs piektais - bezpajumtnieks un katrs septītais izdara pašnāvības mēģinājumu. 90% bērnu namu audzēkņu nenodzīvo līdz 40 gadu vecumam. Galvenie iemesli šai nelabvēlīgajai statistikai ir tuva un nozīmīga cilvēka trūkums bērna dzīvē un viņa nesagatavotība patstāvīgai dzīvei.

Kļūt par mentoru

KĀ KĻŪT PAR MENTORU?

Par mentoru var kļūt cilvēks, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu, kas ir gatavs veidot ilgstošas attiecības ar bērnu, tiekoties regulāri - vienu reizi nedēļā, vairāku gadu garumā. Lai kļūtu par mentoru, katram kandidātam ir jāiziet šāds ceļš:



1. Informatīva tikšanās

Iesniegt pieprasījumu par tuvāko informatīvo tikšanos var šeit.

2. Anketas aizpildīšana

Anketa tiek izsniegta informatīvās tikšanās laikā.

3. Tikšanās ar psihologu

Tikšanās ar psihologu ļauj Aliansei Latvija bez bāreņiem un potenciālajam mentoram redzēt viņa stiprās puses un iespējamos riskus darbā ar bērnu.

4. Dokumentu iesniegšana

Izziņa par veselību (izsniedz ģimenes ārsts).
Izziņa par sodāmību (var pasūtīt šeit).

5. 3 dienu apmācības

Tuvāko apmācību datums, laiks un vieta.

6. Viesģimenes statuss

Šis statuss ir nepieciešams, lai būtu iespējams pavadīt laiku kopā ar bērnu ārpus aprūpes iestādes.

KAS IR MENTORS?

Mentors ir pieaugušais, kurš vēlas un spēj veltīt savu laiku bērnam, nododot viņam savas garīgās vērtības, zināšanas un pieredzi. Mentorings ir viena pieaugušā un bērna savstarpēja draudzība. Mentors regulāri - reizi nedēļā, vairāku gadu garumā pavada laiku kopā ar bērnu, kļūstot par tuvu un nozīmīgu personu viņa dzīvē. Ar savstarpēji uzticamām, spēcīgām, ilgtermiņa attiecībām mentors sagatavo bērnu patstāvīgai dzīvei. Mentors māca bērnu pieņemt lēmumus, izdarīt izvēles un risināt sadzīves jautājumus. Kontaktējoties ar pieaugušo, kurš ir ieinteresēts bērna attīstībā, bērns var apgūt dzīvē nepieciešamās pamatprasmes: gatavot ēst, iestāties darbā, taupīt naudu, plānot laiku un izvēlēties profesiju. Taču visnozīmīgākais, ko bērns iemācās ir - izveidot un uzturēt ilgstošas, pozitīvas attiecības ar līdzcilvēkiem.

KĀPĒC MENTORINGS?

Mūsdienās, bērni, kas dzīvo institūcijās, ir nodrošināti ar daudz ko: sabalansētu uzturu, apģērbu un rotaļlietām. Taču koncerti, konfektes un pat visinteresantākās kultūras programmas neaizstās tuva cilvēka trūkumu dzīvē. Katram institūcijā augošam bērnam trūkst pilnvērtīgas saskarsmes ar nozīmīgu pieaugušo, ar kādu, kam viņš ir īpašs starp visiem citiem. Šī iemesla dēļ, bērni neprot veidot un uzturēt tuvas un nozīmīgas attiecības. Viņi neprot izveidot savas laimīgas ģimenes. Kad šie bērni ir pieauguši, liela daļa izvēlas atstāt savus bērnus aprūpes iestādēm. Ieejot patstāvīgā dzīvē, daudzi institūcijas bērni nepietiekami rūpējas par savu veselību un, līdz ar to, nopietni saslimst, jo nav izveidojuši pietiekamas iemaņas pašaprūpē. Visretāk adoptēti tiek bērni no daudzbērnu ģimenēm, kā arī bērni, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem, jo ģimenes visbiežāk izvēlas mazus bērnus. Saimniecisko iemaņu un patstāvīgas dzīves pieredzes trūkums šiem bērniem neļauj izdzīvot. Viņi par niecīgām summām pārdod savus dzīvokļus, ātri iztērē uzkrātos pabalstus un kļūst par noziedzīgās pasaules un atkarību upuriem. Šīs problēmas palīdz novērst individuālais mentorings.